Egils Siliņš dzimis Līgatnē, mācījies Siguldas mūzikas skolā un Rīgas kultūras darbinieku tehnikuma orķestra vadītāju fakultātē, studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā profesoru Gurija Antipova vokālajā klasē un Leonīda Vīgnera operas klasē. Latvijas Nacionālajā operā debitējis titullomā Boito operā Mefistofelis (1988).
Ir vairāku starptautisku konkursu laureāts – Belvederas starptautiskais vokālistu konkurss Vīnē (1989), Francisco Vinas konkurss Barselonā (1991), R.Štolca konkurss Hamburgā (1991), starptautiskais operdziedātāju konkurss Bilbao (1992), Tulūzā (1992), Chant-de-Paris (1993), M.Anderson konkurss Vašingtonā (1996), I Cestelli konkurss Hamburgā (1996) u.c.
Frankfurtes operas solists (1990-1993),Bāzeles operas solists (1993-1996).
No 1996. līdz 2000. gadam - Vīnes Valsts operas un Vīnes Tautas operas solists. Ar sensacionāliem panākumiem Mefistofeļa lomā Guno Faustā debitēja Vīnes Tautas operā. Tur nozīmīga arī titulloma Musorgska operā Boriss Godunovs Harija Kupfera režijā. Vīnes Valsts operā debitēja Bellīni operā Puritāņi, dziedot kopā ar Edīti Gruberovu. Šajā teātrī dziedātas arī: titulloma Boito Mefistofelī, Lielinkvizitors (Verdi Dons Karloss) kopā ar N.Gjaurovu, Silva (Verdi Ernāni), Rodolfo (Bellīni La Sonnambula), Eskamiljo (Bizē Karmena), Pročida (Verdi Sicīliešu vespere) u.c. 2000. gadā Vīnes Valsts operas viesizrādēs Japānā dziedāja Prefeto lomu Doniceti operā Linda di Chamonounix.
Lielus starptautiskus panākumus guva, dziedot titullomu Rubinšteina operā Dēmons Bregencas festivālā 1997. gadā un Fotisu B.Martinu operā Grieķu pasija (1999).
1998. gadā – veiksmīga debija Milānas La Scala operā Prefeto lomā operā Linda di Chamonounix.
2000. gadā martā debitēja Metropolitēna operā dziedot Bazilio (Rossini Seviljas Bārddzinis). Kopš 2000. gada - brīvmākslinieks.
Dziedājis vairāk nekā 85 lomas lielākajos pasaules opernamos un operas festivālos: Amsterdamā, Barselonā, Bāzelē, Berlīnē, Bīlefeldē, Boloņā, Briselē, Cēsīs, Cīrihē, Čikāgā, Diseldorfā, Drēzdenē, Dublinā, Esenē, Frankfurtē, Grācā, Ģentē, Glaindbornā, Hamburgā, Honkongā, Karlsrūē, Kaiserslauternā, Ķelnē, Klāgenfurtē, Kuldīgā, Las Palmas, Luksemburgā, Madridē, Maskavā, Menorkā, Minhenē, Ņujorkā, Parīzē, Rīgā, Savonlinnā, Siguldā, Strasbūrā, St.Gallenā, Sanktpēterburgā, Štutgartē, Tallinā, Tenerifā, Triestā, Toronto,Tokijā, Viļņā, Visbādenē, Zārbrikenē.
Pēdējos gados sevi apliecinājis kā izcils Vāgnera un R.Štrausa opermūzikas interprets. Sevišķi ar titullomu operā ”Klīstošais holandietis”, Votāna lomu Vāgnera operās „Reinas zelts”, ”Valkīra un „Zigfrīds”, Johanaanu R.Štrausa operā „Salome” un Skarpijas lomu Pučini operā ”Toska”.
Strādajis ar tādiem izciliem diriģentiem kā A.Davis, C.Davis, N.Harnoncourt, M.Viotti, C.Thielemann, R.Muti, C.von Dohnany, F.Luisi, V.Fedosejevs, S.Ozawa, G.Roždestvenskis, Z.Mehta, N.Järvi, M.Rostropovičs ,u.c.
Plaša un nozīmīga ir arī koncertdarbība, uzstājoties tādos nozīmīgos centros, kā Berlīnes un Minhenes Filharmonija, Lucernas un Tangelvudas mūzikas festivāli, Vīnes Musikverein, Cīrihes Tonhalle, Londonas Barbican Centre, Londonas Royal Hall, Milanas Auditorio, Maskavas Konservatorijas zāle, Parīzes Sall Pleyel.
E.Siliņa koncertrepertuārā ietilpst Verdi, Brāmsa un Mocarta Rekviēmi, Dvoržāka un Rossini Stabat Mater, Mendelsona ” Elijas” un ” Paulus”, Stravinska ”Svadebka”, Bēthovena 9.simfonija u.c.
1996. un 2000.g. saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu, 2008.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. Par E.Siliņu ir sarakstīta Ināras Ancānes grāmata ”Savējais svešinieks” (2001) un uzņemta Rūtas Celmas filma ”Laimes luteklis” (2009).
Nākotnes plānos paredzētas uzstāšanās Berlīnes Vācu operā - Sebastiano (”Ieleja”), Vīnes Tautas operā Skarpija (”Toska”), Ženēvas operā Orests (”Elektra”), Latvijas Nacionālajā Operā titulloma P. Čaikovska operā ”Jevgeņijs Oņegins”, Londonas Covent Garden - Jochanaans (”Salome”), Parīzes Bastīlijas operā - Votāns R.Vāgnera operu ciklā ”Nībelungu gredzens” .